Albums fotogrāfijām


Jūgendstila laikā fotogrāfijas nozare turpināja savu uzvaras gājienu - attīstījās un pilnveidojās nesalīdzināmi lētāks attēla iegūšanas veids nekā gleznošana. Tā bija iespēja plašam ļaužu lokam un dažādiem sociālajiem slāņiem dokumentēt sevi un savu dzimtu, fiksēt attēlos nozīmīgos notikumus un līdzcilvēkus, un saglabāt šos attēlus nākošajām paaudzēm. Lai iemūžinātu sevi vai sev būtiskus notikumus, cilvēki izmantoja fotogrāfu pakalpojumus un apmeklēja fotosalonus. Savukārt fotogrāfiju glabāšanai dažādās ražotnēs tika izgatavoti fotoalbumi.

Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas tuvu pie četriem desmitiem dažādu foto albumu, darināti laika posmā no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 20. gadiem. Katrs albums ir sava laika liecinieks, ne tikai pēc satura (ja tāds saglabājies), bet arī pēc formas un noformējuma. Muzeja kolekcijā ir gan grezni albumi, iesieti ādas vai samta vākos, krāsainiem zīmējumiem rotātām lapām, ar metāla aizdarēm, gan arī stipri vienkāršāki - ar auklu sasietas lapas brūna kartona vākos, kas rotāti ar nelielu metāla dekoru. Ir albumi, kuri paredzēti uz kartona uzlīmēto fotogrāfiju ievietošanai, un ir pastkartēm un fotogrāfijām paredzētie. Vairākos albumos lasāmi dāvinājuma ieraksti, kā “Par piemiņu iesvētīšanas dienai no Olgas Edgars Vanag 12. febr. 1917.g. Rīga” vai “Dāvināts iesvētīšanas dienā par piemiņu 1913. 31. martā no brāļa Vidvārta”. Mācītāja Viļa Augstkalna vecākiem Aleksim un Anetei Augstkalniem dāvināts neliels albumiņš ar ierakstu “A. A. Augstkaln kāzu dienas piemiņa no M.Priedes. 16.12.1912.g.”, tajā, starp citu, ir arī Alūksnē tapušas fotogrāfijas. Muzeja krājumā glabājas arī arhitektam Aleksandram Šmēlingam un aktierim Augustam Gulbim piederējušie fotoalbumi.
Greznie fotoalbumi bija vērtīga dāvana dažādās svētku reizēs – dzimšanas dienās, iesvētībās, kāzu gadījumos, darba jubilejās. Protams, tie tika ieteikti arī kā Ziemassvētku dāvanas.

Laikraksta “Dienas Lapa” 1904. gada 18. decembra numurā, piemēram, lasāmi pat vairāki sludinājumi, kuros piedāvā fotoalbumus.

Viens ir lakonisks - fotogrāfiju albumus, dzeju albumus un pastkaršu albumus par dažādām cenām piedāvā “Rakstāmu lietu magazina Adolf Jakobson Grēcnieku ielā 9”.

Otrs, firmas “D.Spunde un biedris” (Elizabetes ielā 77) sludinājums plašāk uzskaita un raksturo piedāvāto sortimentu:
“Kā noderīgas un patīkamas Ziemas svētku dāvanas piedāvājam par tiešām lētām cenām un pazīstama labuma sekošas preces:
Fotografiju albumus audekla, ādas un plīša sējumos ar bronzas un oniksakmeņa izgreznojumiem.
Pastkaršu albumus audekla, plīša un ādas sēj.[umos].
Poēzijas jeb piemiņas albumus, audekla, plīša un ādas sējumos.
Greznas rokdarbu kastītes (Necessaires). Vēstuļu papīrus vienkāršā un greznā pakājumā.

Luksus papīrus lampu širmju, puķu u.t.t. izgatavoš[anai].
Rakstāmās mapes.
Stikla bildes, bilžu rāmus [rāmjus], pastkaršu rāmus [rāmjus], naudas makus, tērauda lineālus, tintnīcas un visādas rakstāmas lietas.
Skaistas, ar gaumi izmeklētas Ziemsvētku un jaungada pastkartes.”

Fotoalbumu radīja franču fotogrāfs Andrē Disderī 1858.gadā, jau pēc dažiem gadiem sākās šo albūmu industriāla ražošana. Tā kā fotopapīrs tolaik bija ļoti plāns un fotogrāfijas tika līmētas uz standartizmēra kartona pamatnēm, albuma lapas tika gatavotas no bieza kartona (apm. 2 mm biezas), tām vidū izgriezti taisnstūri fotogrāfiju ievietošanai. Biezā kartona lapai katrā pusē ir uzlīmēta balta papīra lapa ar uzspiestām zelta krāsas līnijām un izgriezumu attēlam. Tām ir divas funkcijas - gan albumā ielikto fotogrāfiju pieturēt, gan arī to noformēt (izgriezumam pa perimetru ir zelta krāsas līnijas, tāpēc katra albumā ievietotā fotogrāfija atgādina mazu bildīti zelta rāmītī). Fotogrāfijas pa pāriem (no katras lapas puses pa vienai) tika ieliktas albuma izgriezumos. Tolaik fotogrāfijām bija divi standartformāti – „vizītes” formāts (6,3x10,2 cm) un „kabineta” formāts (11x17 cm), un galvenokārt šādu izmēru fotogrāfijām albumi sākotnēji bija arī paredzēti.
Kad fotogrāfijas sāka izgatavot uz biezāka papīra, tās jau varēja sūtīt kā pastkartes – atlika tikai uzlīmēt pastmarku un uzrakstīt saņēmēja adresi. Šādām fotogrāfijām izmērs jau bija identisks pastkaršu standarta izmēram (90x140 mm). Tika radīti arī jauni fotoalbumi – vākos iesietas plāna kartona lapas, kurās bija iegriezumi fotogrāfiju stūrīšu iestiprināšanai. Protams, šādos albumos varēja ielikt arī dažādas pastkartes – pilsētu skatus, mākslas darbu reprodukcijas utml. Fotogrāfijas varēja šajos albumos arī ielīmēt.

Fotoalbumi muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” kolekcijā ir vērtīga liecība par fotogrāfijas vēsturi un lielisks izziņas avots šīs jomas pētniekiem.